Ja mūsdienu LCD, LED-u un plazmu elektronikas izlutinātie bērni pēkšņi sāk izprašņāt tagadējo 30-gadnieku paaudzi par viņu bērnības statusa fīčām, tad šis noteikti ieņem stabilu vietu pirmajā trijniekā. Viņa augstība Donalds! Tiem, kuri nezina, t.i., vēl nebija dzimuši - tā ir košļājamā gumija, kuras iepakojums saturēja mazu papīrīti ar kādas Disneja multenes komiksu. Skan smieklīgi, taču visi 80-to gadu skolēni ir izbaudījuši periodu, kad spicākais džeks klasē bija tas, kura rīcībā bija lielākā kaudzīte Donalda “faņķiku”.  Bet tas, kuram bija gali šo Donaldu ieguvē, varēja piesist roku biznesā (spekulācijā) visaugstākajā līmenī – gumijas neapspriežamā standartcena bija 1 rublis, bet par bloku automātiski bija jāšķiras no 10 rbļ.

Vēl šovasar klases salidojumā jau kā lieli onkuļi un tantes atcerējāmies leģendāru gadījumu iz ekskursijas uz Palangu kādā 6. klasē. Tur vietējais leitis uz ielas mums piedāvāja Donaldu blokus par 3 rubļiem. Protams, klasi pāršalca aizdomu ēna par iespējamo provokāciju – laikmeta ikonas par tādu cenu netirgo -  tātad lamatas vai viltojums. Tomēr rezultātā bez pāris blokiem mājās neviens neaizbrauca. Un visi to atceras vēl šodien! Un tas kaut ko nozīmē…

Brutto piezīmē:
Savukārt no tām bildītēm, kas nāca komplektā ar košļeni, taisīju lielizmēra bildes uz A4 lapas. Paņēmu bilžu palielinātāju (ar ko fotogrāfijas taisīja no negatīviem) un no galda projicēju bildi uz sienu, kur bija papīra lapa. Ar zīmuli visas kontūras pārzīmēju un vēlāk ar guaša krāsām izkrāsoju.
Varbūt kāda bilde vēl ir saglabājusies.