BK-0010

Šāds te izskatās pirmais Padomju Savienībā ražotais “mājas” dators, kurš paredzēts privātiem lietotājiem un pieejams brīvā tirdzniecībā.
To sērijveida ražošana uzsākta 1985.gadā.

1987.gadā man, vidusskolniekam, tādu tēvs iegādājās un atveda no Maskavas, jo Latvijā šādi datori joprojām nebija pieejami. Šāda datora cena tobrīd sastādīja ap 650 rubļiem, kas bija 2-3 reizes augstāka par inženiera mēnešalgu.

Bet neskatoties uz to visu, šāds aparāts tobrīd bija ne tikai katra skolnieka, bet pat jebkura šādu tehnoloģiju interesenta sapnis (jo nekas cits tāds nebija vismaz “privātajiem” pieejams. ZX-Spectrum un tamlīdzīgie nāks tikai pēc tam…).

BK-0010 "iekšas" (sistēmplate)

Plašākai publikai pirmie datori parādījās skolās informātikas kabinetos 80-gadu beigās (jebkuram skolēnam tas bija KAUT KAS!).
Datora komplektācijā ietilpa augšā redzamais bloks (tas nav tikai klaviatūra! Šajā korpusā ietilpa visa sistēma!) un tam nepieciešamais barošanas bloks atsevišķā korpusā.
Kā video iekārta informācijas izvadīšanai pieslēdzams visparastākais katrā ģimenē esošais televizors (pēc nelielas pārbūves, jo tajā laikā TV neražoja ar video ieeju), vai speciāls monitors ar VIDEO-IN ieeju.
Kā ārējā atmiņa kalpoja visparastākais magnetofons (pēc ieteikuma – kasešu, bet ne obligāti). Dažas “gaišas galvas” iemanījās magnetofona vietā kā atmiņu piebūvēt tajā laikā pieejamās 5.25 collu Floppy disku iekārtas.
Nedaudz tehnisko parametru :

Procesora takts frekvence :  3 Mhz
Operatīvā atmiņa: 32 KB
Patstāvīgā atmiņa: 32 KB
Iebūvētā programmēšanas valoda: Focal vai Basic-86
Klaviatūra: “Plēvjveidīgā”, 92 taustiņi Krāsu skaits: melnbalts, vai 4-krāsu (pēc nelielas pārbūves – 16 krāsu)

Max. grafiskā izšķirtspēja: 512 х 256 px

BK-0010 un BK-0010-01

Programmnodrošinājums bija pieejams diezgan plašs, tiesa, ražots tepat PSRS (sakarā ar unikālo sistēmu) un izsūtāms kasetēs pa pastu (nu, kāds gan Internets un “Download” tajos gados!

Aprakstītais datorkomplekts joprojām glabājas pie manis (iespējams – pat darbojas:) un pieejams interesentiem.

Dzintars komentāros ieraksta sekojošo:

Ha ! Siguldas pilsētas kultūras namā tādi tika uzstādīti veseli četri. Kopā ar vienu korišu (Gabis zinās Mr. Grobiņu) tas bija bizness. Un kas pats labākais ?!  Tos lielos televizorus kopā ar maģi un kompjūteru varēja izīrēt uz nakti !!! Un pats smieklīgākais tagad ir tas, ka toreiz tiešām īrēja un ar visiem televizoriem stiepa prom un nesa atpakaļ  Nākamais solis bija braukšana uz Latgalīti pēc procesoriem ( mikrenēm ), lai uztjūningotu kompi. Uz Sinclair bāzes darbojās arī Siguldas kabeļtelevīzijas kompis, kuru pats savām rokām saprogrammēju, lai rāda STV Logotipu televīzoros pirms vakara viģika demonstrēšanas. Fokāla un Beisika un Sinclair programmēšana aizrāva tiktāl, ka dators sāka pārkarst. Lai atrisinātu šo problēmu tā vāks tika piepacelts un pretī nolikts parastais ventilators. Rezultātā ap 4:00 no rīta, kad sencis pamodies, pavēra manas istabas durvis tam pretī raudzījās negulējusi fizionomija ar sarkanām acīm un kā jūras ērglim sapūstu frizūru .