Nevis uz “poļiem”, bet uz “poļiem”, ar nelatvisko “o”. Poligrāfiķu klubā savu savdabīgo karjeru kā dīdžejs aizsāka Ainārs Mielavs. Tieši no tās skatuves viņš pirmo reizi “noīdēja” tādas dziesmas kā “Mīlestība nedalāma…” un “Paliks bumbiņas no gumijas…”, vai kā tur īsti bija.  Meitenes tur palika slapjas, bet puikas gāja zīmēties dejojot “breiku”.

Nēsāt “poļu” nozīmīti bija ārkārtīgi kruti. Par tiem, kas to darīja, bija zināms – viņi iet uz “turieni”.