Nesen rakstīju te mazu gabaliņu, kurā tika pieminēti padomju rubuļi – un kāds komentētājs ierosināja, ka derētu arī vecos pieclatniekus ierakstam pievienot. Loģiku, pēc kuras padomju jubilejas rubļu un kapeikas būtu saistāmi ar latviešu pirmskara naudu, īsti neuztvēru, tamdēļ te top jauns ieraksts, kas veltīts Latvijā lietotajai naudai kā tādai – dažādos laikos.

Protams, ar pavisam tālu vēsturi neaizraušos – ne man tādu zināšanu, ne arī uzskates materiālu. Lai gan interesanti jau būtu, ja kāds vēsturnieks tiešām pamatotu rakstu par šo tēmu “Kambarim” uzdāvātu, vai ne? Manā kolekcijā latvju nauda sākas ar praktiski pirmo Latvijas Republikā izmantoto naudas zīmi – 1919. gadā pastāvošās pagaidu valdības izdoto Latvijas rubli, kurš kopā ar citu nominālvērtību rubļiem un sīkvienībām – kapeikām esot stāvējis ar svecīti pie latvju naudas sistēmas izveidošanās. Lūk, te tas ir:

Kā nākamie seko jau pieminētie pirmskara lati (un santīmi), kas parādījās apgrozībā, sākot no 1922. gada otrās puses un lēnītēm aizstāja pagaidu naudu. Vispirms nāca papīra nauda, pēc tam nākamajā gadā arī monētas. Te nu dažas no tām apskatei. Glabājas glītā sazin-kura-gada maciņā.

Lūk, tās pašas naudiņas izvērstākā skatā – piedodiet, pamata aploksne gan ir no 1988. gada, hehe.

No papīra naudas apskatei diemžēl saglabājusies tikai šī viena – 25 latu naudas zīme.

Nākamais posms, kas redzams manā kolekcijā, ir Padomju gadi Latvijā – un attiecīgi arī tā laika naudiņas. Gan jubilejas monētas, gan parastās metāla kapeikas pēc vēlēšanās apskatāmas manā iepriekšējā ierakstā “Nauda”, kuru te nedublēšu; piedāvāju Jūsu uzmanībai ieskatu papīra naudas klāstā, kas tika pielietots visā plašajā Savienībā:

1992. gadā kā kārtējā pagaidu vienība pirms gaidāmās naudas reformas tika atkal izlaists “Latvijas rublis” – tautā drīz vien iesauktu par “repšiku”, kas savulaik, pateicoties savai pietiekami apšaubāmajai kvalitātei, radīja daudz šaubu par to, cik lielā mērā mūsu valsts ir atbildīga par saviem pilsoņiem… Bet ne par to stāsts. Šeit publicēju pa vienai bildei no katra pieejamā parauga, jo attiecīgajām naudas zīmēm abas puses bija gandrīz vienādas:

Te nu arī stāstu noslēgšu – par jaunāko naudu nerunāsim. Tas būtu jocīgi, ja parasts latviešu tagadējā “proletariāta” pārstāvis varētu publicēt jauno simtnieku attēlus… Vienīgais, ko gribas piebilst par patreizējo naudu – interesants ir fakts, ka divlatnieks ne vienmēr ir bijis ar govi. Vienkārši, kā mums vēsta Wikipedia, tā iepriekšējais variants bija viegli viltojams un tāpēc arī tika viltots – un rezultātā mainīts. Tā attēls ir pēc vēlēšanās aplūkojams iekš tā paša Wikipedia – lūk, te. Tāpat attiecīgajā resursā ir aplūkojama itin visa patreiz apgrozībā esošā nauda, tai skaitā jubilejas monētas [saite].

Uz tikšanos turpmākos rakstos!