Šādu dzērienu esot dzēruši vīri, kad būvēja slaveno dzelzceļa līniju BAM vai Baikāla-Amūras maģistrāli.  Etiķete uz pudeles liecina, ka šķidrumā ir 95% spirta. Nākamais solis droši vien ir sūkāt sausā spirta tabletes.  Par pudeli paldies kuldīdzniekiem.

Papildinājums: Aprunājos ar kādu īstu BAM-ieti. 96% bija tāpēc, ka parasts spirts ziemā sasala. Taču interesanti, ka dzelzceļa trieciennieki labrātāk dzēra tehnisko spirtu, jo atsevišķos gadījumos Спирт питевои bija krietni sliktāks. Lieta tāda, ka zem nosaukum Спирт техническый patiesībā slēpās labs dzeramais spirts. Padomju valdība labi saprata, ka vīri agri vai vēlu pieķersies tehniskajam spirtam, un, lai izvairītos no nevajadzīgām nāvēm, tā vietā lēja dzeramo. Tā, lūk rūpējās par BAM strādniekiem.

Taču pilnu stāstu par to, kā un kāpēc jauni cilvēki 1972.gada devās būvēt dzelzceļu cauri Krievijai, gaidiet vēlāk… kaut kad vēlāk.

XX gadsimts, sešdesmitie gadi. Fāters pīpē Prīmu, mamma pīpē Беломорканал, vectēvs pīpē Север. Man ir kādi astoņi deviņi gadi, es nepīpēju, bet itin labi orientējos ij cigarešu, ij paparausu (vecmāmiņas žargonā) markās un, ja mājās pēkšņi patrāpās eksotika – ķīniešu, kubiešu vai, teiksim, kādā Dņepropetrovskā ražotas cigaretes – ar milzīgu ziņkārību aplūkoju un aptaustu paciņas. Bet, lai arī visi apkārt pīpē visu, ko var pīpēt, nekad neesmu redzējis cigaretes Latvija – kārbiņu nesen nopirku kādā antikvariātā: samulsināja ar traki nacionālistiskajām krāsām un noformējumu. Noprotams, ka tie ir sešdesmitie gadi, naudas reforma jau pagātnē (cena – 30 kap., nevis 3 rbļ), septiņdesmito cigarešu cenas (Kosmoss un Rīga – 70 un laikam 60 kap.) – vēl nākotnē. Iespējams, cigaretes Latvija ir kaut kāds eksporta variants – kārbiņā ir lapiņa ar uzrakstu Торгмортранс. Морской флот СССР, bet centieni noskaidrot, kurš un kāpēc padomju Latvijā ražoja tik klaji nacionālistiskas cigaretes, bija neveiksmīgi. Tak tomēr LPSR Rīgas tabakas fabrika ražoja nevis cigaretes Latvijas PSR, bet vienkārši Latvija.

Paciņas aizmugure

Paciņas iekšpuse