Arhīvs kategorijai ◊ Sadzīve ◊
Lodāmurs. Bez jokiem. Tieši šis ir lodāmurs, nevis visi tie pārējie ar sīkām pīckiņām āmura vietā, kas sevi dēvē šajā lepnajā vārdā. Tikai ar šo var salodēt skārdu, piepalīdzot sērskābei un alvai.
(0 balsojumi: 0.00 no 5)
Loading ...
Šo “rīku” iesūtīja kāds Kambara rakstītājs cerot sarīkot kārtējo konkursu “par kuru nekas nav” un pajautāt , as ktas ir? Taču es “atkodu” uzreiz un nolēmu uzrakstīt.
Kādā vasarā šāds rīks parādījās uz skapja mūsu vasarnīcā, glītā kastē ar fotogrāfiju virsū. Kāds rīks…? Mašīna. Virtuves kombains, turpat vai ne robots. Kartupeļu mizojamā mobile. Kā galvenā kartupeļu mizotāja mūsmājās, vecmāmiņa ķērās pie rīka pirmā. Es nepacietīgi snaikstījos apkārt, nespēdams novaldīt pirkstus, lai neiebāztu tos mašīnas atverē.
Ideja vienkārša – sametam kartupeļus, ielejam nedaudz ūdens un griežam aiz roktura. Tvertnes iekšpuse ir noklāta ar kaut ko līdzīgu smilšpapīram, tāpēc kartupeļiem vajadzēja kļūt baltiem. Taču omītei pietika ar vienu reizi, lai viņa tam mēslam virsū vairs neskatītos.
- Šitas nekam neder, viņa pukojās, paskat, cik daudz labuma aiziet postā.
Taisnība jau bija. Tas rīks daudzmaz derēja tikai jaunajiem kartupeļiem, kurus tāpat var ēst ar visu mizu. Citādi, lai dabūtu kartupeli tīru un tas manai vecmāmiņai bija principa jautājums, nācās griezt tik ilgi, kamēr pus kartupelis sagāja putrā. Daudz labāk viņa tika galā ar parastu mazo nazīti, ar kura galu var izrubināt “acis” un citus nelabumus.
Tomēr es vēl laiku pa laikam nocēlu mizotāju no skapja, lai paniekotos. Ne jau lai īpaši mizotu… Lai kaut kā attaisnotu virtuves tehnikas attīstību.
(1 balsojumi: 3.00 no 5) Loading ...
Koferu birciņas, – nē, nu pareizais nosaukums, droši vien, ir kāds cits. Nezinu kā to pareizi jādēvē. Šķiet, ka nupat jau birciņām otrā elpa pienākusi, jo pēc kādām gan jel pazīmēm varētu atšķirt tās Statoilā iegūtās “Good Year” koferu straumes visās lidostās, kurp vien dodas latviešu tūrists… Manas birciņas pēdējo reizi tika izmantotas tajā nelaimīgajā vasarā, kad vecāki man piesprieda pionieru nometni “ Albatross”. Un es savos knapi 8 gados pat pioniere vēl nemaz nebiju. Bet nu vismaz krievu valodu iemācījos…
(0 balsojumi: 0.00 no 5) Loading ...
Uzminiet, kas tas ir? Skaidrs, ka virtuve, skaidrs, ka tur ir gāzes plīts. Bet kas ir tas objekts centrā?
Nemaz necerēju, ka tā var ieinteresēt architektūra!
Tomēr tā interesē. Kā nekā; sastingusi mūzika!
Cienījamās dāmas un A.god.kungi!
Minkam(ai) taisnība! Tas (skapītis zem palodzes) ir aukstumskapis.
Skapis ar caurumu mājas ārsienā, zem palodzes, oriģināls veidojums, paredzēts projektā, klātesošs visos dzīvokļos.Arī šajā- pirmā stāva dzīvoklī. Apkures radiators atrodas pie virtuves starpsienas ar istabu(konkrētajā fotogrāfētajā virtuvē-pa labi ,aiz kadra).
Māja ir “Hruščovka”, kas atrodas Baltkrievijā, Borisovā (70km. no Minskas). Neko tamlīdzīgu Latvijā neesmu manījis.Iespējams, ka tas ir kāds no pirmajiem “Hruščovku” projektiem, jo dzīvoklī bez šī virtuves veidojuma ir arī īpatnēji iemūrēti skapji istabās.Tie izskatās kā parasti skapji, kas novietoti pie ieejas istabā, tikai ar mūrētām gala sienām. Saimnieks, kurš pats ir īpatnis,ar vēsturnieka izglītību, neko nav pārbūvējis. Eiroremonts viņam pat ļaunākajos murgos nav rādījies. Arī interjers saglabājies no CCCP laikiem. Par jūsu interesi izraisošo emaljēto metāla vannīti uz galda man acīmredzot būs īpaši jānoskaidro. Netiku tai pievērsis uzmanību. Pats domāju, ka tā ir oriģinālā cepešpanna biezajām kūkām no plīts BEPA 303, kas redzama fonā, bet, iespējams, maldos. (Šīs “brīnišķās”plītis, kas man no bērnības vienmēr asociējas ar kamaniņbraucēju Veru Zozuļu- BEPA 303уля). Dzīvokļa saimniekam vaicāju, vai nav problēmas ar zeņķiem nerātneļiem-ļaundariem ; aukstumskapja caurums no ārpuses atrodas diezgan zemu.Sekoja atbilde: Bet tur taču ir restītes…
(2 balsojumi: 5.00 no 5) Loading ...
Viens no risinājumiem, kas, man nesaprotamu iemeslu dēļ, ir zudis. Jau pagalam sīks knēvelis būdams es ātri sapratu, ka izķeksēt pareizās monētas no šāda maciņa ir daudzkārt vieglāk, nekā no tiem plakanajiem makiem. Protams, mūsdienās, kad pensionāra nauda glabājas plastikāta kartē, šāds risinājums nav īsti piemērots. Tomēr, man šķiet, ka ļaudis no šī atteicās pārāk ātri. 
Konkrētais eksemplārs atrasts Tbilsi krāmu tirdziņā.
Tirgotājs rāmu prātu ļāva fotografēt un pat nepukojās, kad atteicos maku nopirkt.
Papildinājums: Kambara Lielajā Sapulcē klubā “Muzejs” Dzintars izvelk šo maku un norēķinās ar bārmeni rubļos. Mierīgi. Tiesa, uz ko tādu bārmenis ir gatavs tikai vienu reizi un pārējie rubļi paliek makā. 
(2 balsojumi: 5.00 no 5) Loading ...
Tajos laikos, kad rokā turamos fēnus vēl nepazina, matos tina rullīšus un mauca galvā tādas „cepures”. ГОСТ 22314–77, cena 22 rubļi. Varētu būt pirkts septiņdesmito gadu vidū. To balto kasti varēja piekarināt pie siksniņas, uzkārt kaklā un pie plīts vārīt zupu, vienlaicīgi žāvējot matus.
(1 balsojumi: 2.00 no 5) Loading ...
Diemžēl, pa rokai gadījās tikai mūsdienu pudeles, kas īsti nav pelnījušas atrasties šādā maisiņā.
Ļoti izturīgs! Varētu būt pirkts septiņdesmito gadu vidū, bet varbūt arī vēlāk (tādi bija vairāki). Lai nevajadzētu visai pasaulei rādīt, kas tika nests no tirgus vai veikala, parasti tika „apģērbts” ar krāsainu plastmasas maisiņu.
(0 balsojumi: 0.00 no 5) Loading ...
Šī kastīte bija mans lielākais prieks. Pārāku prieku par šo kastīti sagādāja tikai tēta vecās naudas kolekcija ar burtnīcas lieluma rubļiem un pastmarku naudu, un vecas kapara monētas, kuras to saimnieku rokās bija kļuvušas tik gludas, ka vērtība un kalējs bija vairs tikai minami.
Visu pirms mani ielīksmoja kastītes saldais saturs, kas kusa gan rokās, gan uz mēles, bet pēc tam, t.i. tad, kad tās kopā ar austo segu tika novāktas no sienas un ievietotas kasītē, nozīmītes! Es mēdzu tās skatīt, skaitīt, izvēlēties skaistākās, likt rindās, apļos, saspraust kopā, atdalīt un, visbeidzot, sapņot par visām tām tālajām vietām, no kurām tās atvestas. Un par garšīgajiem arbūziem, kuri reizēm tika atvesti kopā ar nozīmītēm.
(0 balsojumi: 0.00 no 5) Loading ...
Šo uz foto sesiju laipni izsniedza mans draugs, kurš termosu joprojām izmanto, kopā ar sievu dodoties makšķerēt. Kādi divi litri siltas tējas te saiet.
(1 balsojumi: 5.00 no 5) Loading ...
Šis ir klasisks tipveida dokuments no laikmeta sērijas – dizains tāds pats kā pēckara dzimšanas apliecībai, tikai zaļās krāsas vietā dominē metāliski zilā 
Konkrētais Laulības apliecības eksemplārs izsniegts 1970. gadā, kas ļauj pieņemt, ka attiecīgais veidols bijis aktuāls vairāk kā 20 gadus.
Blakus tam, mani vienmēr fascinējusi iespēja interpretēt krievu valodas jēdzienu “брак”. Arī šeit – uz dokumenta taču skaidri un gaiši rakstīts “Apliecība par brāķi”…
(0 balsojumi: 0.00 no 5) Loading ...
Pēdējie komentāri: