Izteikti specifisks nedēļas laikraksts bija „Rīgas Kinoekrāni”. Specifisks tāpēc, ka bija veltīts tikai kino, apskatīja tikai Rīgas un Jūrmalas kinoteātros notiekošo, kā arī iespēju robežās šad tad publicēja materiālus pat par naidīgo rietumu kino industriju – tās cilvēkiem un produktiem.

Laikraksts iznāca kopš 1957.g. septembra un līdzīgi kā „Pionieris” un „Rīgas Viļņi” ik pa nedēļām rotēja ar dažādiem krāsu ietvariem. Atvērumā redzami tā laika kinoteātri – katram piešķirts savs unikālais numurs no 1 līdz 40, kas nozīmē, ka ir bijis brīdis, kad katram konkrētajam numuram atbildis konkrēts kinoteātris. Interesanti, ka vismaz pirmie numuri sarindoja kinoteātrus secībā pēc to klases un prestiža – vispirms lielās centra zāles Palladium un Rīga, tad populārie, jaunie un modernie Aina, Pionieris, Maskava, Ilga, Daile, tad centra tuvumā esošie, un visbeidzot mikrorajonu ūķi. Manējais bija 27. – Ļeņingradas rajona kultūras nama filiāle – vienkārša zāle virs universālveikala „Viļņa” Imantā. Taču tur pat 12 gados varēja tikt uz xxx filmām, kas līdz 16 bija aizliegtas…

80/90-to gadu mijā nedaudz pamainījās „Rīgas Kinoekrānu” dizains, taču ne saturs. Atklāti sakot nemaz nepiefiksēju, kad šis laikraksts izbeidzās, taču pieļauju, ka varēja būt 90-to vidus.