|
Kategorija: Automoto
|
| 10 komentāri
Beidzot esmu nonācis līdz raksta gabalam, ko sen plānoju saveidot, vien rokas ikreiz par īsām izrādījās. Nu esmu saņēmies, hehe.
Stāstīšu par Peli. Tā kopš laika gala ir iesaukta lauku garažā stāvošā mašīnīte, visdrīzāk savas formas dēļ – tā ir teju tikpat gara, cik plata. Jums tā noteikti ir vizuāli pazīstama, jo ir bijusi redzama vairākās epizodēs populārajā krievu filmā “Операция Ы”. Atceros epizodi, kurā bandītu vadonis, lai vizuāli uzsvērtu savu spēku, viens pats aiz purngala uz ledus to mašīnīti apgrieza otrādi – taču tas ir smieklīgi, jo tieši to pašu uz grants ceļa var izdarīt divi četrpadsmit gadus veci puisīši. Pārbaudīts, hehe. Un nu ķeramies pie būtiskā.
(1 balsojumi: 5.00 no 5)Lai nobalsotu ir jāreģistrējas !
Loading ...
Laiku pa laikam cilvēki padara visādus agrākos laikos labi kalpojušus priekšmetus par dizaina vai pat funkcionāliem elementiem tagadnē. To es nerunāju par joprojām lietojamiem sendienu traukiem, gramofoniem utt., kas tiek lietoti “po naznačeņiju”. Nē! Mana doma rit par tiem priekšmetiem, kas tiek pielietoti pilnīgi greizā veidā. Piemēram, daži skata pēc nolīmē sienas ar vecām disketēm, vēl kāds izveido sienas gleznas no sadauzītām Raimonda Paula platēm. Meitene uzšuj no aizkariem kleitu un ap kaklu apliek no saspraudēm sakabinātu ķēdi. Nu, un tādā garā. Varbūt Jums arī prātā nāk kas tāds no savas pieredzes?
(2 balsojumi: 4.50 no 5)
Nesen rakstīju te mazu gabaliņu, kurā tika pieminēti padomju rubuļi – un kāds komentētājs ierosināja, ka derētu arī vecos pieclatniekus ierakstam pievienot. Loģiku, pēc kuras padomju jubilejas rubļu un kapeikas būtu saistāmi ar latviešu pirmskara naudu, īsti neuztvēru, tamdēļ te top jauns ieraksts, kas veltīts Latvijā lietotajai naudai kā tādai – dažādos laikos.
(1 balsojumi: 4.00 no 5)
Šeit nerunāšu par naudas nozīmi cilvēka dzīvē – lai gan, salīdzinot padomju gadus ar mūsu dienām, tas būtu visai interesants temats, heh. Gribēju vien parādīt šo to, kas atkal krājumos atrasts – šoreiz tieši naudiņas sakarā. Saglabājušās šīs lietas vien tāpēc, ka agrākā bērnībā/jaunībā manī acīmredzot ir bijis pamodies kolekcionāra gars.
Krietna daļa manu bērnības atmiņu saistās ar mūziku – pateicoties tēvam, man arī “tumšajos gados” bija iespēja klausīties ne tikai Ļeontjevu un Pugačovu (nebūt tos nemēģinot nonievāt – bet Jūs taču saprotat, par ko es runāju), bet arī kvalitatīvu rokmūziku iz citām valstīm. Pamatā tam visam bija lērums jūrnieku ievestu lentu, kas nereti nonāca arī mūsu krājumos. Atskaņots tas laika gaitā tika uz visdažādākajiem magnetofoniem, kuri diemžēl nav vairs saglabājušies – izņemot vienu, kas gan tika teju kā kolekcijas brīnums iepirkts kādus gadus vēlāk. Plašāku aprakstu kopā ar bildītēm noslēpšu zem šī ieraksta “griezuma līnijas”.
Domāju, šis video lieti noderēs Jums tās noskaņas radīšanai, kāda nepieciešama, lai no tiesas iejustos “Kambara” veidotāju ādā. Bet varbūt tas ir tikai mans skatījums uz lietām un pasauli apkārt… To, ja vispār vajag, lai izlemj skatītājs. Vdeo ir vērojami gan pagātnes, gan tagadnes motīvi – apmēram 95% šo 
Kārtējo reizi domās pārcilājot 
Šodien esmu nolēmis pastāstīt Jums nevis par LIETU, bet gan VIETU. Un laiku… Un pavisam nedaudz par kādu ceļojumu, kas saistīts ar pagātnes elpas izjušanu – ja ne tieši, tad vismaz zemapziņas līmenī.
Pēdējie komentāri: