Arvis raksta: “Šodien atradu zem vasarnīcas. Domāju, par Pepsi daudziem ir gaišas atmiņas. Atceros, čomam fāters veda no Igaunijas un, kad sāka tirgot pie mums, bija dabūjama tikai krutajos veikalos (”Minskā”.”Tallinā”, šķiet, arī). Man, ieraugot šo laika zoba skarto dūkulīti, nāk prātā šis:

Analogā telefonsaruna ar vecākās māsas boifrendu:
- Čau, pasauc Daci.
- Nav, uz Minsku aizbrauca.
-…?!?…Kādā sakarā!? A es!? A skola!?
-…Nē, nē, uz “Minsku” pēc Pepsenes.”

Pepsi jeb PepsiCola ir dzimis gandrīz vienā laikā un vietā ar CocaCola. Abus izstrādāja aptiekāri aiz savām letēm un abi palika stāvus bagāti tirgojot šos dzērienus visā ASV un vēlāk pasaulē. Veids, kādā Pepsi nonāca PSRS bija savdabīgs. Vispirns 1959.gadā, kad Ņikita Hruščovs viesojās ASV, viņš preses pārstāvju acu priekšā ar baudu dzēra Pepsi un šī bilde vēlāk nonāca uz žurnālu vākiem visā pasaulē. Tobrīd daudzi domāja, ka tas ir aizsākums lieliskai draudzībai un divas lielvaras beigs cīnīties par ietekmi. Tolaik PepsiCo reklāmas devīze bija “Be Sociable, Have a Pepsi”, kas vēl vairāk raisīja diskusijas par to, ka Hruščovs vēlas būt “sociable”. Ticība skaistajam bija tik liela, ka firma PepsiCo nekavējoties metās sarunās ar PSRS, mēģinot izlūgties atļauju tirgot savu produkciju plašajā Padomju zemē.

Taču sarunas pamatīgi ieilga un vienošanās tika panākta tikai 1972.gadā, kad padomju valdība pretī paģērēja lai PepsiCo tirgo šņabi Stoļičnaja ASV teritorijā. Tika noslēgts barters un drīz amerikāņi iepazina slaveno russian vodka un padomju pilsoņi sāka laizīties ap Pepsi automātiem.

PepsiCo vēl joprojām ir lielākais dzērienu un ātro uzkodu tirgotājs Krievijā.